Kristina Keviša dzimusi 1979.gadā Latvijā Daugavpilī. Kristinas dzimtas saknes meklējamas Polijā un Ungārijā. Viņas senčiem piederēja Skaistas muiža netālu no Krāslavas. 1984.gadā ģimene pārceļas dzīvot uz Rīgu, un tur Kristina pabeidz vidusskolu un estētiskās audzināšanas kursu privātā koledžā. Viņa aizraujas ar rakstniecību, dzeju, filozofisko prozu un esejām.1997.gadā Kristina nolemj mācīties par kinorežisori Krievijā, 1999. gadā aizbrauc uz Sanktpēterburgu, kur iestājas kinostudijas „Lenfilm” kinoskolas „Sudija- KADR” režisoru  kursos.1999. gadā Kristina kļūst par Sanktpēterburgas Kino un Televīzijas Universitātes Skatuves  mākslas fakultātes dienas nodaļas studenti „kino spēlfilmu režisoru” fakultātē (Igora Masļeņņikova un Nikolaja Košeļeva meistarklasē). 2004. gadā viņa pabeidza Universitāti.

Studiju laikā Kristina apmeklē „Fontankas Jaunatnes teātra” izrāžu mēģinājumus (mākslinieciskais vadītājs Semjons Spivaks) un pati veido trīs īsfilmas, viena no kurām ir O. Henrija stāsta „Tildijas debija” ekranizācija. Šī filma saņem studentu kinofestivāla diplomu par profesionālu stilizāciju  (žūrijas priekšsēdētājs Aleksejs Balabanovs). 2004. gadā Kristina veido diplomdarba filmu pēc poļu rakstnieka Edvarda Žerbovska noveles „Iespēja” motīviem. Tas ir stāsts par nejauša klīnikas apmeklētāja smago izvēli, nolemjot palīdzēt neārstējami slimam cilvēkam, kurš sirgst ar aknu atrofiju. Šī filma 2009. gadā tika apbalvota ar XII Eirāzijas Teleforuma Diplomu.

Kā režisori Kristini galvenokārt interesē psiholoģiskā drāma un ass sociālais sižets.2006. gadā viņa pabeidz savu debijas  pilnmetrāžas kinolenti „Ostrovitjaņe”. Sižets stāsta par nelegālu bērnu namu  tālā Krievijas sādžā. Tas ir stāsts par dzīvu vecāku bāreņiem, viņu traģisko un absurdo likteni. Filmas uzņemšanu atbalstīja kinorežisora Dmitrija Meshijeva privātā studija „Čerepaha”, kinostudija „Lenfilm” , kā arī citi investori. Lai veidotu šo filmu, Kristina organizē reālu bērnu namu audzēkņu kastingu Sanktpēterburgas un apkārtnes bērnu namos. Visi bērnu lomu tēlotāji ir īsti pamestie bērni. Filmas pirmizrāde notika režisores dzimtenē Latvijā „Maskavas Namā „ Rīgas kinozālē festivāla „Labākās krievu filmas” ietvaros. 2008.gadā filma „Ostrovitjaņe” saņem starptautiskā tiesībsargājošā kinofestivāla „Pakāpieni” „STEPS” pirmo prēmiju kā labākā mākslas filma un auditorijas simpātijas .2009.gadā Kristina Keviša kļūst par XII Eirāzijas kinoforuma nacionālās prēmijas „Strana” laureāti, kā arī saņem kinofestivāla „Noah's Ark” balvu par labāko režiju.

2007.gadā Kristina Keviša sāk darbu pie nākošā pilnmetrāžas kinoprojekta „Nožēla pāri desmitiem” „Pokajanije odinnadcatogo časa”. Radošās ieceres pamatā ir pareizticīgā rakstnieka arhibīskapa N. Agafonova stāsts „Izlūks”. Tas ir stāsts par PSRS KGB darbinieku , viņa ceļu uz ateisma noliegšanu. Filmas oriģinālais scenārijs tiek veidots piedaloties arhibīskapam Nikolajam Agafonovam. Psiholoģiskā trillera scenārijs ir veidots, pamatojoties uz režisores personīgo garīgo pieredzi un emocionālajiem pārdzīvojumiem, meklējot ceļu uz ticību. Kristina Keviša kinoprojekta darbā iesaista poļu komponistu Zbigņevu Preisneru, kurš ir komponējis mūziku slavenajai Kšištofa Kisļevska triloģijai „Zilais. Baltais. Sarkanais” Kristinas satikšanās ar Zbigņevu notika 2007.gada vasarā komponista dzimtajā Krakovā. Kinoscenārija teksts tika pārtulkots poļu valodā. Filmas uzņemšanu sāk kinostudija „Lenfilm” 2007.gadā  (operators-inscenētājs Aleksasandrs Mazurs, kostīmu māksliniece Tamāra Seferjana („Russkij Kovčeg”, režisors Aleksandrs Sokurovs), mākslinieks – inscenētājs Konstantīns Pahotins, triku mākslinieks - Oļegs Vasiļenko), bet 2009. gadā darbs pie filmas uzņemšanas tika pārtraukts  nepietiekamā finansējuma dēļ, arī valsts atbalsts filmai no Krievijas puses izrādījās neiespējams, jo režisorei Kristinai Kevišai ir Latvijas pilsonība un komponistam Zbigņevam Preisneram - Polijas pilsonība.

Kristina Keviša  strādā pie dokumentālām un televīzijas filmām, sociālām un komerciālām reklāmām. 2007.gadā Kristīne rada privāto video un profesionālā Motorboats Video studiju PROFFY STUDIO. 2011.gadā ar PROFFY STUDIO atbalstu veido īsfilmu „Sprints pagātnē” (režisors Fjodors Seļkins), kurā Kristina ir projekta mākslinieciskā vadītāja. 2015. gadā tiek pie balvām dažās starptautiskās kinoforumos pa labāko režiju un „Labāko ārzemes filmu”. Kristīne Keviša ceļo Kanadā kā viesis kinoforumā BayStreetFilmFestival Thunder Bay pilsetā.

2016. gadā  Kristīne Keviša  piedalas Aleksandra Mirskija autorprojektā „Gutmana Alternatīva”, kā atsevišķo ainu režissors. Filmēšana notika Rīgā un Latgalē.      

Pašlaik Kristina Keviša dzīvo Latvijā Gaujas Nacionālā Parka teritorijā skaistā viensētā. Savu nākošo projektu Kristina nolēmusi veltīt savas dzimtenes vēsturei un senču piemiņai. Tiek gatavots pilnmetrāžas mākslas filmas  projekts „ Vennes dzimtas māja” https://kkevish.wixsite.com/vennemanor  pēc Kristinas Kevišas oriģinālā scenārija.  

2016. gadā  Kristīne Keviša sāk filmēt dokumentālo filmu "Piena Ceļš". Tas ir stāsts par Latvijas fermera ģimeni. Tagad Kristīne Keviša raksta scenāriju jaunām īsmetraža projektam ar nosaukumu „Smaragda Cilpa”.